← Izvēlēties eksāmenu

Eiropas Arboristu padomes Eiropas koku tehniķa (ETT) mācību materiāli

Sagatavojieties Eiropas Arboristu padomes Eiropas koku tehniķa (ETT) kvalifikācijai ar bezmaksas 20 jautājumu testu, 10 mācību kartītēm un tēmu karti. Materiāli palīdz atkārtot mācību tēmas, taču tie nav oficiāls EAC eksāmens vai EAC apstiprināts mācību resurss.

Eksāmena valoda un nacionālās prasības ir atkarīgas no EAC sertifikācijas centra. Pirms eksāmena noskaidrojiet attiecīgā centra prasības. Šis materiāls ir paredzēts mācībām un nav oficiāls EAC eksāmens.

Jautājums 1/20Rezultāts: 0/0

Nobriedušam kokam pēc vairākām karstām un sausām vasarām ir reta lapotne. Tas aug sablīvētā augsnē pie noslogota ceļa, un nesen veikti būvdarbi tuvumā ir mainījuši virszemes ūdens noteci. Kāds ir labākais pirmais solis, lai izprastu koka stāvokļa pasliktināšanos?

Pārskatīt visas

1. Nobriedušam kokam pēc vairākām karstām un sausām vasarām ir reta lapotne. Tas aug sablīvētā augsnē pie noslogota ceļa, un nesen veikti būvdarbi tuvumā ir mainījuši virszemes ūdens noteci. Kāds ir labākais pirmais solis, lai izprastu koka stāvokļa pasliktināšanos?
  1. Pirms diagnozes noteikšanas izvērtēt vietas vēsturi, augsnes mitrumu un struktūru, sakņu augšanas vidi, noteces izmaiņas un koka simptomus
  2. Saistīt stāvokļa pasliktināšanos ar sausumu un ieteikt laistīšanu bez papildu izpētes
  3. Pieņemt, ka vainojams sakņu patogēns, jo lapotne ir reta
  4. Nozāģēt koku, jo samazināta lapotne liecina par tūlītēju izgāšanās risku

Paskaidrojums: Koka stāvokļa pasliktināšanos var veicināt vairāki savstarpēji mijiedarbojošies vides stresori, tāpēc izpētē simptomi jāsaista ar vietas apstākļiem un nesenajām izmaiņām. Diagnozi nevar pamatot ar vienu cēloni vai pieņēmumu par patogēnu, un ar retu lapotni vien nepietiek, lai pamatotu koka nozāģēšanu.

2. Jauns koks aug pie sienas, kas atstaro siltumu. Vasarā tā lapas apdeg, lai gan sakņu zona tiek regulāri laistīta. Kurš skaidrojums un rīcība ir vispamatotākie?
  1. Lapu apdegumi pierāda, ka koks saņem pārāk daudz ūdens; pārtrauciet laistīšanu pilnībā
  2. Atstarotais siltums var palielināt lapu un augsnes stresu; pārbaudiet sakņu zonu un vietas mikroklimatu, pēc tam apsveriet piemērotus virsmas un ieaugšanās apstākļu uzlabošanas pasākumus
  3. Pēc iestādīšanas siena vairs nevar ietekmēt koka stāvokli
  4. Lai kompensētu lapu apdegumu dēļ zaudētās barības vielas, lietojiet mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu

Paskaidrojums: Siltumu atstarojoša virsma var pastiprināt lokālo karstuma un mitruma stresu arī tad, ja koku laista. Pārējās atbildes lapu apdegumus uzskata par viena konkrēta cēloņa pierādījumu, ignorē mikroklimatu vai iesaka mēslojumu bez pamatojuma.

3. Pilsētas kokam zem bruģa ir ierobežota sakņu augšanas telpa. Lai risinātu lēno augšanu, projekta komanda ierosina regulāri apgriezt vainagu. Kādam apsvērumam būtu jānosaka tehniķa ieteikums?
  1. Vainaga apgriešana droši kompensēs nepietiekamu sakņu augšanas telpu
  2. Lēna augšana pierāda, ka suga nav piemērota nevienai pilsētas vietai
  3. Sakņu augšanas ierobežojumi var samazināt ūdens un barības vielu uzņemšanu, tāpēc vispirms jāizpēta sakņu augšanas vide un iespējamie vietas uzlabojumi, nevis jāizmanto apgriešana kā risinājums
  4. Lai uzlabotu piekļuvi ūdenim, visdrošāk ir nogriezt lielās saknes

Paskaidrojums: Ierobežoti sakņu augšanas apstākļi var kavēt resursu uzņemšanu, tāpēc jāizvērtē pamatā esošais vietas ierobežojums. Atkārtota apgriešana neatjauno sakņu piekļuvi resursiem, lēna augšana pati par sevi nepierāda sugas nepiemērotību visur, bet sakņu nogriešana var pasliktināt stabilitāti vai vitalitāti.

4. Pašvaldība izvēlas koku stādīšanai šaurā ielā, kur ir gaisvadu komunikācijas, ierobežota sakņu augšanas telpa un arvien karstākas vasaras. Kāda ir pamatotākā pieeja sugas izvēlei?
  1. Izvēlēties ātrāk augošo pieejamo sugu, lai ātri iegūtu ēnu
  2. Izvēlēties pazīstamu vietējo sugu neatkarīgi no tās pieauguša koka izmēra
  3. Izvēlēties koku ar lielāko stādaudzētavas vainagu, lai pēc iestādīšanas būtu vajadzīga vismazākā kopšana
  4. Pielāgot pieauguša koka formu un bioloģiskās prasības vietai, ņemot vērā klimatnoturību, komunikācijas, augsnes tilpumu un turpmāko kopšanu

Paskaidrojums: Laba izvēle paredz pieauguša koka izmērus un gan virszemes, gan pazemes vietas ierobežojumus, tostarp mainīgos vides apstākļus. Ar ātru augšanu, pazīstamību vai lielu vainagu stādīšanas brīdī vien nepietiek, lai nodrošinātu ilgtermiņa piemērotību vai samazinātu ieaugšanās aprūpes vajadzības.

5. Būvuzņēmējs konstatē, ka piegādātā sakņu kamola augsne ir sausa un daļēji bojāta, bet stādīšanas vieta ir pārmitra. Kas darbu vadītājam būtu jādara pirms stādīšanas?
  1. Izvērtēt stādmateriāla un vietas stāvokli, pasargāt saknes no turpmāka stresa un pirms darbu turpināšanas noskaidrot, vai augs un vieta ir piemēroti
  2. Nekavējoties stādīt un kompensēt problēmu, pievienojot mēslojumu
  3. Iestādīt sakņu kamolu dziļāk, lai tas paliktu mitrs
  4. Stipri apgriezt vainagu, lai līdzsvarotu bojātās saknes, un stādīt, nemainot vietas apstākļus

Paskaidrojums: Ja stādmateriāla stāvoklis un vietas drenāža rada bažas, stādīšanu nevajadzētu turpināt bez izvērtēšanas. Dziļāka stādīšana var traucēt ieaugšanos, mēslojums nenovērš sakņu bojājumus vai pārmitrumu, un stipra vainaga apgriešana neaizstāj stādmateriāla un vietas piemērotības izvērtēšanu.

6. Nesen iestādītam kokam ir vaļīga balstu sistēma, kas beržas pret stumbru, un augsne ap sakņu kamolu ir nosēdusies. Kā vislabāk rīkoties, veicot ieaugšanās pārbaudi?
  1. Savilkt balstus tik cieši, lai stumbrs vispār nevarētu kustēties
  2. Pārbaudīt stabilitāti, sakņu kamola novietojumu, mitrumu un balstus; atbilstoši novērst berzi un nosēdumu, pēc tam plānot turpmāku uzraudzību
  3. Nekavējoties noņemt visus balstus neatkarīgi no koka stabilitātes
  4. Uzbērt augsni uz stumbra pamatnes, lai nosēdums nebūtu redzams

Paskaidrojums: Ieaugšanās pārbaudē jāizvērtē sakņu kamola stabilitāte, augsnes stāvoklis, mitrums un tas, vai balsti nerada bojājumus, kā arī jāplāno turpmākas pārbaudes. Stumbra pilnīga imobilizēšana, balstu noņemšana bez vajadzības izvērtēšanas vai stumbra pamatnes apbēršana var radīt papildu problēmas.

7. Pēc vētras kokam pie lielas zaru un stumbra savienojuma vietas ir svaiga plaisa. Zem tās atrodas bieži izmantota publiska taka. Plaisas apmērs un savienojuma vietas strukturālais stāvoklis nav skaidrs. Kāda ir piemērotākā tūlītējā rīcība?
  1. Gaidīt nākamo plānoto pārbaudi, jo koks joprojām stāv
  2. Nekavējoties nozāģēt visu koku, neizvērtējot, vai risku varētu pārvaldīt ar mērķtiecīgu rīcību
  3. Ja iespējams, ierobežot vai novirzīt piekļuvi un nekavējoties organizēt kompetentu plaisas un apdraudējuma izvērtēšanu
  4. Apgriezt lapotni pretējā pusē, lai līdzsvarotu vainagu

Paskaidrojums: Svaigs strukturāls bojājums virs bieži izmantotas takas prasa savlaicīgu izvērtēšanu un samērīgus pagaidu pasākumus, lai pārvaldītu apdraudējumu. Gaidīšana neņem vērā apstākļu izmaiņas, savukārt automātiska koka nozāģēšana un nepamatota apgriešana apiet diagnozi un riska izvērtēšanu.

8. Koka pamatnē ir sēnes augļķermenis, taču vainagā nav acīmredzamu vitalitātes pasliktināšanās pazīmju. Vadītājs jautā, vai koks ir drošs. Kāda būtu labākā atbilde?
  1. Apgalvot, ka koks ir drošs, jo vainags izskatās veselīgs
  2. Apgalvot, ka koks jānozāģē, jo augļķermeņi vienmēr liecina par tūlītēju izgāšanās risku
  3. Ieteikt regulāru stipru apgriešanu, lai novērstu apdraudējumu
  4. Identificēt un izvērtēt attiecīgos pierādījumus, tostarp koku, iespējamo trupes bojājumu, strukturālo kontekstu un apdraudētos objektus, tad izskaidrot nenoteiktību un vajadzību pēc papildu izpētes

Paskaidrojums: Augļķermenis var būt nozīmīga pazīme, taču tā nozīme ir atkarīga no identificētās sēnes, trupes atrašanās vietas un apmēra, strukturālā konteksta un iespējamām sekām. Ne veselīgs vainaga izskats, ne augļķermenis viens pats neļauj noteikt drošību; stipra apgriešana nav diagnostikas metode.

9. Koks ir sasvēries ēkas virzienā, taču ieraksti liecina, ka tas šādā leņķī audzis daudzus gadus. Nav nesenu augsnes kustību vai redzamu sakņu plātnes traucējumu. Kā jārīkojas vērtētājam?
  1. Salīdzināt pašreizējo koka stāvokli ar tā vēsturi un vietas apstākļu pazīmēm, izvērtēt attiecīgos defektus un apdraudētos objektus, bet, ja nenoteiktība var būtiski ietekmēt lēmumu, pieprasīt papildu izpēti
  2. Uzskatīt sasvērumu par tūlītējas izgāšanās pierādījumu
  3. Ignorēt sasvērumu, jo ilgstošas pazīmes nevar kļūt bīstamas
  4. Lai iztaisnotu koku, ieteikt nogriezt saknes sasvēruma pretējā pusē

Paskaidrojums: Ilgstošs sasvērums ir konteksts, nevis drošības garantija vai tūlītējas izgāšanās pierādījums. Izvērtējumā jāņem vērā izmaiņas, strukturālās pazīmes, apdraudētie objekti un nenoteiktība. Sakņu nogriešana, lai mainītu sasvērumu, var nopietni apdraudēt koku.

10. Parka vadītājs saņem ziņojumus par nokaltušiem zariem virs maz izmantotas teritorijas. Kāda informācija visvairāk palīdz noteikt pārbaudes un rīcības prioritāti?
  1. Tikai koka suga un aptuvenais vecums
  2. Ziņotais stāvoklis, zaru lūšanas iespējamība un iespējamās sekas, teritorijas noslogojums un izmantošana, kā arī īstenojamie pārvaldības risinājumi
  3. Tikai tas, vai kokam ir piešķirts aizsargājama koka statuss
  4. Vai, apgriežot koku, iespējams pilnībā novērst jebkādu risku

Paskaidrojums: Prioritāšu noteikšanā defekts un tā iespējamās sekas jāsaista ar apdraudējuma iespējamību un pārvaldības risinājumiem. Suga un vecums, juridiskais statuss vai solījums par nulles risku paši par sevi nav pietiekams pamats lēmumam.

11. Klients pieprasa vienādi samazināt visu rindā augošo nobriedušo koku vainagus, lai gan tikai dažiem kokiem ir defekti un teritorijā ir jutīgas savvaļas sugas un piekļuves ierobežojumi. Kā tehniķim izstrādāt kopšanas plānu?
  1. Lai vienkāršotu darbu uzraudzību, paredzēt vienādu vainaga samazināšanu katram kokam
  2. Neizstrādāt plānu, kamēr nav novērsta pilnīgi visa nenoteiktība
  3. Noteikt mērķus, izvērtēt katru koku un vietas ierobežojumus, izvēlēties samērīgus darbus un norādīt metodes, laika apsvērumus un pārbaudes vai uzraudzības vajadzības
  4. Izmantot būvuzņēmēja izvēlēto metodi, nenorādot paredzēto rezultātu

Paskaidrojums: Lietderīgs plāns ir balstīts uz mērķiem, pielāgots katram kokam un samērīgs; tajā pietiekami skaidri norādīta darbu izpilde un turpmākā kontrole, ņemot vērā vietas ierobežojumus. Vienādi darbi visiem kokiem var nebūt pamatoti, pilnīga nenoteiktības novēršana nav reāla, bet nedokumentēta būvuzņēmēja izvēle nenosaka paredzēto rezultātu.

12. Apgriešanas darbu laikā darbu vadītājs pamana, ka brigāde griež zarus, kas nav paredzēti saskaņotajā specifikācijā. Kāda ir labākā rīcība?
  1. Ļaut darbu turpināt un minēt problēmu vēlākā ziņojumā
  2. Pamest objektu, jo par visu darbu atbild būvuzņēmējs
  3. Likt brigādei nogriezt vēl vairāk zaru, lai rezultāts būtu vienmērīgs
  4. Atbilstoši apturēt vai koriģēt darbu, izskaidrot specifikāciju, pārliecināties, ka brigāde to saprot, un dokumentēt lēmumus un visas saskaņotās izmaiņas

Paskaidrojums: Aktīvai uzraudzībai jānodrošina saskaņoto mērķu sasniegšana un koka stāvokļa aizsardzība: novirze jārisina nekavējoties, jāprecizē norādījumi un jādokumentē lēmumi. Novēlota atgriezeniskā saite, papildu nesaskaņota apgriešana vai atteikšanās no uzraudzības problēmu neatrisina.

13. Darbu programmā nosaka apgriešanu, augsnes uzlabošanu un stādīšanu noslogotā publiskā vietā. Vairākas brigādes strādās vairāku nedēļu garumā. Kam darbu vadītājam programmā būtu jāpievērš galvenā uzmanība?
  1. Darbu secībai un piekļuves, pienākumu, vietas aizsardzības, saziņas, kvalitātes pārbaužu un turpmāko pasākumu koordinēšanai
  2. Ieplānot visus darbus vienā dienā, lai samazinātu administratīvo slogu
  3. Pilnībā uzticēt darbu secību atsevišķām brigādēm, lai tās varētu strādāt neatkarīgi
  4. Pievērst uzmanību tikai izpildes termiņiem, jo vides un sabiedrības ietekme ir atsevišķi jautājumi

Paskaidrojums: Koordinēta darbu secība un skaidri noteikti pienākumi palīdz aizsargāt kokus, darbiniekus un sabiedrību, kā arī nodrošināt kvalitāti un turpmākos pasākumus. Nesaskaņots vai saspiests darbu grafiks var radīt novēršamus sarežģījumus, savukārt termiņi vien neparedz vietas ietekmes pārvaldību.

14. Pie saglabājamiem kokiem plānoti būvdarbi. Projektētāju komanda ir norādījusi koku atrašanās vietas, bet nav noteikusi būvdarbu metodes vai iespējamo ietekmi uz saknēm, augsni un vainagiem. Kāds ir lietderīgākais nākamais solis?
  1. Pieņemt, ka ar atzīmētām koku atrašanās vietām vien pietiek, lai novērstu bojājumus
  2. Saskaņot informāciju par kokiem ar projektēšanas un būvdarbu komandām, izvērtēt iespējamo ietekmi un pirms darbu sākšanas izstrādāt praktiskus aizsardzības un uzraudzības pasākumus
  3. Gaidīt, līdz sāksies rakšana, un pārbaudīt kokus tikai tad, ja būs redzami bojājumi
  4. Pārstādīt visus saglabājamos kokus neatkarīgi no iespējamības vai ietekmes

Paskaidrojums: Koku aizsardzībai nepieciešama koordinācija un praktiski pasākumi, kas ņem vērā iespējamo būvdarbu ietekmi un uzraudzību. Ar atrašanās vietu iezīmēšanu vien nepietiek, reaktīva pārbaude var būt novēlota, bet visu koku pārstādīšana nav samērīgs noklusējuma risinājums.

15. Būvlaukumā pārvietota barjera, kas paredzēta koku aizsardzībai, lai atbrīvotu vietu piegādēm. Kā būvlaukuma vadītājam rīkoties?
  1. Uzbērt aizsargkārtu uz atsegtās augsnes un turpināt piegādes
  2. Atstāt barjeru pārvietotu, ja vien transportlīdzekļi nebrauc pāri redzamām saknēm
  3. Atjaunot efektīvu aizsardzību, informēt par atļautajiem maršrutiem un darbu ierobežojumiem, reģistrēt incidentu un izvērtēt, vai jāpārbauda iespējamie bojājumi vai jāveic citas darbības
  4. Pagaidīt līdz projekta beigām, lai izvērtētu, vai barjera bija vajadzīga

Paskaidrojums: Aizsardzības sistēma jāatjauno un jāpielāgo būvlaukuma darbiem, par incidentu jāinformē iesaistītie un jāizvērtē tā sekas. Problēmu rada ne tikai redzamu sakņu bojājumi, improvizēts augsnes pārklājums var neaizsargāt augsni, bet kavēšanās paildzina apdraudējumu.

16. Saglabājamam kokam pie būvobjekta ir samazinājusies vitalitāte pēc atkārtotas transportlīdzekļu kustības sakņu augšanas zonā. Kāda ir labākā pārvaldības rīcība?
  1. Ignorēt izmaiņas, līdz nolūst zars
  2. Nekavējoties lietot mēslojumu, jo sablīvēšanās ir barības vielu problēma
  3. Stipri apgriezt vainagu, lai samazinātu koka vajadzību pēc augsnes resursiem
  4. Izvērtēt skarto augsni un koka stāvokli, pārtraukt vai ierobežot kaitīgo darbību un apsvērt piemērotus augsnes atjaunošanas pasākumus un uzraudzību

Paskaidrojums: Transportlīdzekļu kustība var bojāt augsnes struktūru un sakņu augšanas apstākļus, tāpēc vispirms jānovērš cēlonis un jāizvērtē ietekme, pēc tam izvēloties augsnes atjaunošanu un uzraudzību. Mēslojums nenovērš augsnes sablīvēšanos, vainaga stipra apgriešana neaizstāj vietas pārvaldību, un gaidīt, līdz koks kļūst bīstams, nav pieņemami.

17. Iedzīvotājs iebilst pret ierosināto koka nozāģēšanu, bet tuvumā esošs uzņēmums ziņo par atkārtotiem traucējumiem zemo zaru dēļ. Kā vadītājam pieņemt lēmumu?
  1. Pārskatāmi izskaidrot pierādījumus un iespējas, izvērtēt koku un vietas mērķus, apsvērt samērīgas alternatīvas un dokumentēt, kā ņemtas vērā iesaistīto intereses
  2. Dot priekšroku skaļāk izteiktajai sūdzībai
  3. Apsolīt, ka nevienai pusei netiks radītas neērtības
  4. Nozāģēt koku, lai izvairītos no turpmākas apspriešanas

Paskaidrojums: Pamatotā lēmumā jāizskaidro pierādījumi, mērķi, alternatīvas un tas, kā ņemtas vērā atšķirīgās intereses. Lēmumu nedrīkst noteikt skaļākā balss, solījums par neērtību neesamību vai vēlme izvairīties no sarunas, nozāģējot koku.

18. Pirms koka darbu atļaušanas Eiropas pašvaldībā tehniķim nav skaidrs, vai jāievēro vietējās atļaujas, īpašumtiesību nosacījumi vai aizsargājamas teritorijas ierobežojumi. Kā tehniķim rīkoties?
  1. Visā Eiropā piemērot vienas valsts koku aizsardzības noteikumus
  2. Pirms darbu atļaušanas noskaidrot piemērojamās vietējās un valsts prasības, kā arī attiecīgās teritorijas un īpašumtiesību nosacījumus, izmantojot atbilstošus informācijas avotus
  3. Turpināt, ja darbi šķiet arboristiski piemēroti
  4. Paļauties uz sen izsniegtu atļauju, kas attiecas uz citu vietu

Paskaidrojums: Juridiskās un administratīvās prasības dažādās jurisdikcijās un teritorijās atšķiras, tāpēc pirms darbu atļaušanas jāpārbauda pašreizējās piemērojamās prasības. Ar vienas valsts noteikumiem, profesionālu vērtējumu vien vai ar nesaistītu, sen izsniegtu atļauju nepietiek, lai apstiprinātu darbu atļautību.

19. Ierobežotais budžets neļauj šogad īstenot visus ierosinātos koku pārvaldības pasākumus. Kura pieeja vislabāk pamato darbu programmu?
  1. Izvēlēties lētākos darbus, neņemot vērā paredzēto rezultātu
  2. Finansēt tikai tādus darbus, kas rada tūlīt redzamas pārmaiņas
  3. Noteikt prioritātes, balstoties uz koku stāvokli, apdraudējumu, iespējamām sekām, mērķiem, īstenošanas iespējām un pieejamajiem resursiem; dokumentēt pieņēmumus un izskaidrot atliktos darbus
  4. Budžetu vienādi sadalīt starp visām teritorijām neatkarīgi no vajadzībām

Paskaidrojums: Pamatotā darbu programmā pierādījumi un mērķi tiek sasaistīti ar apdraudējumu, sekām, īstenošanas iespējām un resursiem, dokumentējot, kas un kāpēc tiek atlikts. Izvēle tikai pēc cenas, redzamības vai vienādas sadales neatkarīgi no vajadzībām var novirzīt ierobežotos līdzekļus nepareizi.

20. Pašvaldības iestāde gatavo koku darbu iepirkumu un vēlas saņemt savstarpēji salīdzināmus piedāvājumus un panākt uzticamu rezultātu. Kāda iepirkuma pieeja ir lietderīgākā?
  1. Bez piemērotības pārbaudes nokopēt specifikāciju no cita projekta
  2. Lūgt pretendentiem iesniegt tikai kopējo cenu un izvēlēties lētāko piedāvājumu
  3. Nenorādīt paredzamo rezultātu, lai būvuzņēmēji varētu brīvi interpretēt darbus
  4. Aprakstīt mērķus, darbu apjomu, nepieciešamo kompetenci, vietas ierobežojumus, kvalitātes prasības, saziņu un darbu pārbaudes kārtību

Paskaidrojums: Skaidrs darbu apjoms, rezultāti, kompetences prasības, ierobežojumi un pārbaudes kārtība palīdz salīdzināt piedāvājumus un efektīvi pārvaldīt līgumu. Ar cenu vien, neskaidru specifikāciju vai nepārbaudītu cita konteksta dokumentu var nepietikt, lai nodrošinātu piemērotus un konsekventus darbus.